Aspekti autovadītāju saukšanai pie administratīvās atbildības par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmē
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta normas nosaka administratīvo atbildību par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai citu apreibinošo vielu ietekmē.
Lai konstatētu pārkāpumu, nepieciešams konstatēt vairākus apstākļus.
Pirmkārt, nepieciešams konstatēt transportlīdzekļa vadīšanu. Faktiski nepieciešams konstatēt personas atrašanos pie transportlīdzekļa stūres, kā arī transportlīdzekļa atrašanos kustībā. Visbiežāk šo apstākli policijas darbinieki vai citu iestāžu amatpersonas, kurām ir kompetence konstatēt pārkāpumu, var konstatēt, apturot transportlīdzekli, kā arī veicot sekošanu bēgošam transportlīdzeklim un uzreiz, pēc transportlīdzekļa piespiedu apturēšanas, aizturot autovadītāju. Protams, transportlīdzekļa vadīšanu var konstatēt ar citu personu liecībām, kuras redzējušas, ka attiecīgā persona vada transportlīdzekli līdz policijas darbinieku ierašanās brīdim vai notikušajam ceļu satiksmes negadījumam, kuru izraisījusi attiecīgā persona.
Nav iespējama transportlīdzekļa vadīšanas konstatēšana, ja nav iespējams iegūt liecības, ka tieši šī persona vadījusi transportlīdzekli, vai arī persona nav tikusi aizturēta uzreiz pēc transportlīdzekļa vadīšanas. Šis nosacījums sevišķi jāievēro tajos gadījumos, kad persona tiek vainota par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Piemēram, sākotnēji it kā redzams, ka persona vada transortīdzekli, taču nav transportlīdzeklis ne apturēts, ne vajāts bēgšanas gadījumā, taču pēc laika persona tiek aizturēta citā vietā, personai esot pirms tam ārpus policijas darbinieku redzes punkta, transportlīdzeklis novietots auto stāvvietā, un tad tiek veikta alkohola klātesamības personā pārbaude. Šajā gadījumā tikai tiek veikts pieņēmums, ka persona varētu būt vadījusi transportlīdzekli alkohola reibumā. Taču tiklab persona pēc transportlīdzekļa novietošanas stāvvietā lietojusi alkoholiskos dzērienus, kas nav pārkāpums, ja vien pirms tam nav izraisīts ceļa satiksmes negadījums vai iesaistīts transportlīdzeklis tajā. Diemžēl, joprojām mēdz būt gadījumi, kad policija konstatē transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, kaut arī nav iegūti pierādījumi, ka persona vispār vadījusi transportlīdzekli. Protams, rezultātā tiesa izbeidz lietvedību šādās lietās.
Otrkārt, lai konstatētu pārkāpumu, nepieciešams konstatēt personā alkohola vai citu apreibinošo vielu klātbūtni brīdī, kad persona vada transportlīdzekli.
Šajā gadījumā kopumā problēmu nav šo vielu konstatēšanā, vienīgi vainīgajam nepieciešams sekot, vai policijas darbinieki vai citu kompetento iestāžu darbinieki šo konstatēšanu veic atbilstoši LAPK nosacījumiem, vai attiecīgo MK noteikumu nosacījumiem. Par šiem aspektiem lasāmi daudz Augstākās Tiesas spriedumi.
Veicot kopsavilkumu par transporlīdzekļa vadīšanas alkohola reibumā konstēšanu, jākonstatē divi apstākļi:
transportlīdzekļa vadīšana;
alkohola reibums attiecīgo promiļu apjomā, vai citu apreibinošo vielu personā klātbūtne.
Lai gan svarīga ir pārkāpuma konstatēšanas kārtība, tomēr jāatceras, ka transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā vai citu apreibinošo vielu ietekmē nav pieļaujama ne pie kādiem apstākļiem. Šādā veidā tiek apdraudēta sava un citu personu veselība, dzīvība, manta.