Attiecībā uz noilgumu paternitātes atzīšanas apstrīdēšanas gadījumā jāņem vērā Civillikuma 6. pants, 1895. pants. Kā LR AT spriedumā lietā Nr.SKC 347/2011 skaidrojusi, ka attiecībā uz paternitātes atzīšanu jāsaista kopā arī Saistību tiesību daļa, jo paternitātes atzīšana ir divu personu vienošanās, t.i., bērna māte ar iespējamo bērna tēvu vienojas, ka tas piekrīt sevi reģistrēt par bērna tēvu dzimšanas reģistrā. Ja tas ir bioloģiskais tēvs, tad protams, vēlākā gaitā viss kārtībā, bet ja nav un notikusi maldināšana no bērna mātes puses, tad šāda vienošanās nav spēkā. Līdz ar to arī noilguma termiņš šajā gadījumā nav vis 2 gadi, bet 10 gadi. Šeit saduras divas tiesību pretrunas. No vienas puses, Civillikumā noteikts 2 gadu termiņš noilgumam, bet AT savā spriedumā norādījusi 10 gadu termiņu. Un loģiski, ka tiesām svarīgāk jāņem vērā AT spriedums. Pie paternitātes pieņēmuma gadījuma, jā, tur ir 2 gadu termiņš, un jāvadās tikai no Ģimenes tiesību daļas, tur nav Saistību tiesību daļa jāņem vērā.