Bērnu un vecāku tiesiskās attiecības laulības šķiršanas gadījumos
Ievads. Saskaņā ar statistiskiem pētījumiem Latvijā ir lielākais šķirto laulību skaits uz tūkstotis iedzīvotājiem salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm. Laulību šķiršanas gadījumos pusēm nepieciešams plānot turpmākos pasākumus, lai veidotu sadzīves apstākļus katrai personai atsevišķi. Ja ar savas personīgās dzīves turpmāko plānošanu varētu nerasties problēmas, tad laulībā dzimušo bērnu turpmākās dzīves jautājumos bieži vien rodas neskaidrības.
Analizējot tiesu praksi un veicot novērojumus juridiskajā praksē, jāsecina, ka sevišķi aktuāli jautājumi laulību šķiršanas gadījumos rodas, risinot bērnu dzīvesvietas un saskarsmes ar otro vecāku jautājumus. Tāpat lielāko daļu laulības šķiršanas gadījumos tiek risināts uzturlīdzekļu no otra vecāka jautājums.
Tiesisko attiecību starp bērnu un vecākiem gadījumos, kad tiek šķirta laulība, problemātiku rada tādu tiesisko normu pielietošana, lai bērnam pilnībā netiktu nodarīts psiholoģisks kaitējums, jo lietās, kad tiek lemti jautājumi par bērna dzīvesvietas noteikšanu, saskarsmes ar otru vecāku jautājumi, tiek veikta bērna aptaujāšana no dažādu valsts un pašvaldību institūciju puses, piemēram, obligāts nosacījums šādu lietu lemšanā tiesā ir bāriņtiesas pieaicināšana, kura lietas izskatīšanas gaitā veic bērna aptaujāšanu, abu vecāku dzīvesvietu apskati, un šādas darbības rada satraukumus, pārdzīvojumus bērnā.
Darba mērķis un metodes. Darba mērķis ir noskaidrot tiesību normu pielietošanas problemātiku bērnu un vecāku tiesisko attiecību regulēšanai laulību šķiršanas gadījumos. Lai sasniegtu darba mērķi, nepieciešams izpētīt tiesu praksi par esošo problemātiku, analizēt Latvijā spēkā esošās tiesību normas bērnu tiesību aizsardzības jautājumos.
Rezultāti. Tiesu praksē konstatējami spriedumi, kuri atspoguļo dažādu tiesu argumentus lietās par vecāku un bērnu tiesisko attiecību noregulēšanu laulību šķiršanu gadījumos.
Bērnu tiesību aizsardzību veic vairāki tiesību akti, tomēr valsts un pašvaldību institūcijām bieži vien nav skaidrību, kā un kurai institūcijai ir jāpielieto tiesību normas.
Secinājumi. Tiesu praksē vērojama dažādu spriedumu esamība, kuri pēc sprieduma motivācijas daļas atšķiras pretēji viens otram, kaut gan faktiskie apstākļi ir līdzīgi. Šādu spriedumu esamība norāda uz apstākli, ka tiesām nav vienotas izpratnes par pareizu tiesību normu pielietošanu laulību šķiršanas gadījumos bērnu tiesību aizsardzībai.
Bieži bāriņtiesām nav pareizas izpratnes par bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu ar tiesību normu palīdzību, un kādam no vecākiem tās iesaka griezties tiesā, lai risinātu radušās domstarpības vecāku starpā par bērnu aizgādības jautājumiem. Tāpat, par tiesību normu nepareizu izpratni norāda gadījumi, kad netiek veikta valsts un pašvaldību iestāžu savstarpēja koordinācija, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk nodrošinātu bērnu tiesību aizsardzību laulību šķiršanas gadījumos.
No RSU konferences materiāliem