Ģimenes attīstības veicināšana tiesiskās politikas aspektā
Ievads. Satversmes 110.pants nosaka, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības. Tātad, saskaņā ar Satversmes 110.pantu valsts aizsargā ģimeni, tajā pašā laikā valsts pienākums ir veicināt ģimenes attīstību, nodrošināt sociālo drošību un tiesiskās intereses.
Latvijā vērojama ģimeņu nevienlīdzība, ir ģimenes, kuru ekonomiskais stāvoklis saucams kā nabadzība, mājoklis neatbilst cilvēcīgu dzīves apstākļu līmenim. Analizējot tiesu praksi, jāsecina, ka ir gadījumi, kad valsts iestādes labāk izvēlas bērnus šķirt no vecākiem, tos ievietojot bērnu aprūpes namos vai citās ģimenēs, kaut gan profesionāli sniedzot sociālo palīdzību un strādājot ar ģimeni kopā, būtu iespējami citādi risinājumi, kā palīdzēt ģimenēm.
Katrā attiecīgā jomā valsts izstrādā koncepciju, pamatnostādnes, attīstības plānus, lai noteiktu virzienus, mērķus un uzdevumus katras jomas attīstībai. Ģimenes aizsardzības nodrošināšanai ar 2011.gada 18.februāra Ministru Kabineta rīkojumu nr.65 atbalstītas „Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011. – 2017.gadam”. Savukārt, lai īstenotu pamatnostādnes, Ministru Kabinets šajā rīkojumā uzdevis Labklājības ministrijai izstrādāt rīcības plānu Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu īstenošanai 2012.–2014.gadā, un rīcības plānu Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu īstenošanai 2015.–2017.gadā.
Savukārt, līdz 2015.gada 1.aprīlim Labklājības ministrijas pienākums Ministru kabinetā iesniegt pamatnostādņu īstenošanas vidusposma novērtējumu, bet līdz 2018.gada 1.aprīlim pamatnostādņu īstenošanas novērtējumu, ietverot priekšlikumus ģimenes politikas attīstībai turpmākajos gados.
Darba mērķis. Konstatēt problemātiku valsts politikas plānošanas dokumentos ģimenes attīstības veicināšanas kontekstā.
Metodes. Valsts politikas dokumentu analīze.
Rezultāti. Ģimenes attīstības veicināšanai vairākos virzienos izstrādāti valsts politikas plānošanas dokumenti. Savukārt, tieši pašas ģimenes drošības, attīstības nodrošināšanai izstrādātas „Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam”, kā arī pamatnostādņu īstenošanai izstrādāts rīcības plāns 2012.-2014.gadam, kā arī tiek izstrādāts rīcības plāns 2015.-2017.gadam.
„Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam” noteikts politikas virsmērķis: veicināt ģimeņu nodibināšanu, stabilitāti, labklājību un sekmēt dzimstību, kā arī stiprināt laulības institūtu un tās vērtības sabiedrībā.
Rīcības plānā 2012.-2014.gadam katrai ģimenes cikla sadaļai noteikts rīcības virziens virsmērķa sasniegšanai, kā arī rīcības virziena mērķis un uzdevumi mērķa sasniegšanai.
Secinājumi. Pamatnostādnes ir vidēja termiņa plānošanas dokuments septiņiem gadiem, kurā noteikts ģimenes politikas mērķis, politikas īstenošanas darbības virzieni, politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji.
Pamatnostādnēs noteikti vairāki pamatprincipi: ģimenes kā sociālas un ekonomiskas vērtības princips; ģimenei labvēlīgas valsts attīstības plānošanas princips; ģimenes vajadzībām atbilstoša atbalsta princips; daudzbērnu ģimene kā nozīmīga vērtība; bērna tiesību un interešu prioritātes princips; informācijas pieejamības princips; vecāku līdztiesības princips; vecāku atbildības princips. Tādējādi no pamatnostādnēs noteiktajiem pamatprincipiem secināms, ka pamatnostādnes balstās arī uz nosacījumiem, kuri uzliek vecākiem pienākumu līdzdarboties ģimenes attīstības veicināšanā, ne tikai izlietot savas tiesības saņemt palīdzību no valsts.
Katrā jomā Pamatnostādnēs norādītas konstatētās problēmas, kuras norāda uz apstākļiem un trūkumiem, kas radušies valsts un pašvaldību institūciju neprofesionālas darbības, vai pat bezdarbības rezultātā, jo pašas sabiedrības tieša darbība nevar novērst konstatētos trūkumus.
Lai gan Pamatnostādnēs norādīts uz konstatētajām problēmām, rīcības plānā 2012.-2014.gadam veicamie uzdevumi minēti kā popularizēšana, izskaidrošana u.tml., kas nav pietiekams, lai vecinātu ģimenes attīstību.
Tā kā valsts politikas īstenošanas rezultātu novērtējums Labklājības ministrijai jāveic līdz 2015gada 1.aprīlim, uz doto brīdi nav iespējams formāli izvērtēt, kādā apjomā īstenoti izvirzītie uzdevumi.
No RSU konferences materiāliem